PROFIL SUKU LUCULAI – 2024-2025

I. SUKU LUCULAI
Suku Luculai hanesan komponente ida husi estrutura Membru konsellu Suku , lokaliza iha Parte Foho. Geografikamente, Suku ida ne’ebe nia area kiik liu Kompara ho Suku Sira seluk iha Posto Administrativo Liquiça.
Husi total populasaun ne’ebe iha, maioria hala’o nia moris hanesan Agricultor, Negociantes no balun hala’o knar hanesan Funcionariu Publiku no trabalhadores iha rai Liur, kompanhia no Organização Não Governamental.
Hare ba kondisaun povu nia moris depende liu ba area agricultura no Pekuaria hatudu katak, seidauk bele fo moris diak ba povu tamba, seidauk fo resultadu produtu ne’ebe diak hodi hasae krecimentu ekonomiku povu nia Moris loro-loron. Situasaun ida ne’e ejiji komponente hot-hotu, liu-liu Ministerio Agricultura no Pesca hodi hare nia politika bele fo atensaun ba area refere hodi hasae produsaun ho kualidade diak hodi kompete iha merkadu.
Hare mos husi area geografika no topografiku iha Suku Luculai nia area, risku ba desastre naturais. Husi Aldeia [4] ne’e, tinan-tinan afetado husi desastre naturais hanesan ; Rai monu, udan, mota no anin sobu no estraga povu nia uma no plantasaun. Alem de lori estragus ba populasaun nia uma no plantasaun, rai monu fo impaktu ba estrada ne’ebe hatudu iha area Metagou [Darhei] Situasaun geral no karakteristika Suku Luculai nian, mak hanesan tuir mai ne’e :
A. ISTORIA, ETIMOLOGIA NO ORIGEM SUKU LUCULAI
Iha tempu bei-ala Sira,Suku ida ne’e Seidauk hanaran Suku Luculai, maibe sei hanaran Suku Lekeru no Suku Luculai. Ho sira nia Aldeia ketak-ketak:
Suku Luculai hari’i bazeia ba Sirkuntansia Istoriku, Kultura no tradisaun sira no sira nia membru iha ligasaun liu husi relasaun familia ka liu husi lasu tradisional sira iha fatin ne’ebe mak difini ona
- Suku lekeru Kumpostu husi Aldeia tolu (3) mak hanesan:
- Aldeia Metagou
- Aldeia Lebuana
- Aldeia Leumeta No
- Suku Luculai Kompostu husi aldeia Ida(1) mak hanesan:
- Aldeia Natarae
Suku rua ne’e ho sira nia Aldeia hirak ne,e esiste kedas husi Bei-Ala sira to’o iha tempu okupasaun ka klonial Portugués nian. Iha tempu klonial refere akontese mudansa bo’ot ne’ebe Malae Mutin sira identifika no hodi halo redusaun ka mudansa ba Suku rua (2) ne’e hodi sai fali ba Suku ida deit, rajaun fundamento husi klonial sira nian, tamba areia husi Suku rua ne’e ki’ik ou klo’ot liu. Liu-Rai nain rua ne’ebe kaer ukun iha neba ho sira nia aldeia no familia bo’ot husi Suku rua ne’e la konkorda atu fo deit ba Suku ida hodi lidera ka kaer ukun.
Meius ne’ebe Sira uza iha tempu neba,hamutuk ho klonial sira identifika dalan uniku ida hodi evita problema entre komunidade Suku rua ne’e maka, sira tur hamtuk hodi halo akordu katak : dalan ne’ebe uniku liu maka; dalan Dada Rifa entre Suku Lekeru ho Suku Luculai, Resultadu husi dada ripa refere Sucu Luculai mak sai hanesan vensedor tamba ne’e maka ne’e maka hodi hanaran Suku Luculai.
Iha tempu neba iha mudansa ba Aldeia tolu (3) ne’ebe husi Suku lekeru halo mos redusaun ba Aldeia rua (2), tamba Aldeia Leumeta ho Aldeia Lebuana sai fali ba aldeia ida deit hanaran Aldeia Lebuana. Iha tempu neba Suku Luculai sei Esiste deit Aldeia tolu (3) mak hanesan:
- Aldeia Natarae
- Aldeia Metagou
- Aldeia Lebuana
Iha tempu tuir mai Liu-Rai Angelo Lopes ne’ebe kaer ukun iha tempu Portugués halao mos negosiasaun ho Sukco Dato espesial liu ba Iha Aldeia Hunehei, ho objetivo atu loke tan espasu Aldeia ida husi Suku ida ne’e nian. Topiku ne’ebe Liu-Rai uza atu halo negosiasaun mak relasaun ho Kultura entre Liu Rai Angelo Lopes ho lia nain Mua Resi ne’ebe reprezenta uma knua ne’ebe maka esiste iha Aldeia Hunehei. Negosiasaun ida ne’e hetan rezultadu positivo tamba liga ba kultura hanesan Umane no mane Foun, ikus mai espasu husi Suku Luculai aumenta tan Aldeia ida Hunehei kompostu husi Suku Luculai. Tamba tuir tempu ne’ebe sempre iha mudansa, ikus mai bolu Suku Luculai to’o ohin loron.
Iha ukun an governu tranzisaun halao governasaun hodi kontinua nafatin estrutra governasaun nebe monta iha Regime Indonesia ne’ebe ho Aldeia haat (4) iha Suku Luculai mak hanesan:
- Aldeia Natarae
- Aldeia metagou
- Aldeia Lebuana
- Aldeia Hunehei
B. AREA GEOGRAFIKA
Suku Luculai ho nia area geografika 4,59 Km² tuir dadus Sensus Uma Kain 2010. Dadus ne’ebe regista iha antes ho nia superficie Km² maibe, iha levantamentu dadus 2023 laiha mudansa ne’ebe indika iha tabela.
Tabela 1: Populasaun Suku Tinan 2023
| No | Naran Aldeia | Feto | Mane | Total Populasaun | Chefe Familia | Luan Areia |
| 1 | Natarae | 266 | 265 | 531 | 113 | 4,59 Km2 |
| 2 | Metagou | 198 | 195 | 393 | 81 | |
| 3 | Lebuana | 131 | 164 | 331 | 73 | |
| 4 | Hunehei | 194 | 197 | 391 | 95 | |
| TOTAL | 4 | 825 | 821 | 1646 | 362 |
C. TOPOGRAFIKA
Baseia ba topografiku hatudu katak, Suku Luculai 100 % nia area lokaliza iha foho. Karakterístiku foho domina iha área tomak hahu husi parte leste, norte, oeste no Sul.
D. DIVIZAUN FRONTEIRA SUKU
Divizaun fronteira Suku Luculai mak hanesan tuir mai ne’e :
- Parte Sul baliza ho Suku Dato no Suku Maumeta
- Parte Norte baliza ho Suku Darulete
- Parte Leste baliza ho Suku Metagou.
- Parte Oeste baliza ho Suku Dato.
E. DIVIZAUN ADMINISTRATIVA ALDEIA
Administrativamente Suku Luculai Fahe ba Aldeia ha’at [4] iha Tempu Portugués ,Indonesia no tempu Ukun An to’o agora Mak hanesan:
- Aldeia natarae
- Aldeia Metagou
- Aldeia Lebuana
- Aldeia hunehei
Tabela 2: Naran Xefe Suku no Xefe Aldeias Eleito tinan 2023-2030
| No | Naran | Pozisaun | Observasaun |
| 1 | Leonel da Silva Lopes | Xefe do Suku | Re-Eleito |
| 2 | Orlando da Silva | Xefe Aldeia Natare | – |
| 3 | Benedito Fatima soares | Xefe Aldeia Metagou | – |
| 4 | Bendito pereira da Cruz | Xefe Aldeia Lebuana | Re-Eleito |
| 5 | Celestino Lopes | Xefe Aldeia Hunehei | – |
II. TOTAL POPULASAUN, DIALETU , KLIMA NO RELIGIÃO
- TOTAL POULASUN
Total populasaun iha suku Luculai, bazeia ba dadus resensiamentu uma kain tinan 2024, ne’ebe recolha husu Membrus Conselho do Suku (MCS) inklui funsiunarius Suku ne’ebe rekolha iha fulan Julho hatudu rezultadu rejistu ho total populsaun 1.646 habitantes ne’ebe kompostu husi Aldeia ha’at (4).
- Total populasaun Suku Luculai 1.646
- Total uma kain ka Xefe da Familia 362
- Total populsaun (mane no feto) no xefe da familia kada Aldeias hatudu iha tabela 3 tuir mai:
Tabela 3: Total populasaun no uma kain iha Suku Luculai tinan 2023-2024
| No | Aldeia | Total Familia | Total | Total Populasaun | |
| F | M | ||||
| 1 | Natarae | 113 | 266 | 265 | 531 |
| 2 | Metagou | 81 | 198 | 195 | 393 |
| 3 | Lebuana | 73 | 131 | 164 | 331 |
| 4 | Hunehei | 95 | 194 | 197 | 391 |
| Total | 362 | 362 | 821 | 1646 | |
Aldeia hat (4) ne’ebe ejisti iha Suku Liculai hanesan: Aldeia Natarae, Metagou, Lebuana no Hunehei. Hare ba kondisaun geografica ne’e hatudu katak aldeia hat (4) ne’e husi Suku Luculai risku tebes ba dejastre naturais ne’ebe afeita ba povo nia moris. Tinan-tinan problema dezastre naturais akontese bei-beik iha Aldeia Metagou no Aldeia Hunehei.
Haktuir estrutura Suku ne’ebe iha, geralmente dejastre naturais afeita ba populasaun nia moris iha Suku. Haktuir relatorio no dados ne’ebe ami simu husi Aldia sira ho mudansa klimatika no dejastre naturais ne’ebe akontese mak hanesan: Rai Monu, be’e maran ne’ebe afeita ba aldeia hat (4) ne’e, maibe aldeia ne’ebe mak risku liu mak Aldeia Metagou no Hunehei.
Kondisaun ida ne’e ejiji koperasaun entre komponentes hotu-hotu atu serbisu hamutuk ASPA,KKM,no KKL hodi diskuti kona ba planu asaun anual nudar planu integradu hodi halo prevensaun no responde ba situasaun ne’ebe komunidade sira hasoru liu-liu problema sosial no dezastre naturais mak hanesan :
- Tau iha Planu investimentu dezastre naturais no mudansa klimatika
- Planu investimentu iha area imfraestrutura bajika mak hanesan:
- Be’e mos (Saneamento)
- Estrada
- Eletrisidade no sira seluk-seluk tan
Bareira ba mota hodi salva guarda ba komunidade sira nia hela fatin
Sosializasaun ba komonidade sira liu-liu ba dezastre naturais
Kuda fila fali ai oan no replantasaun
problema hirak ne’e hetan mos apoio husi ONG MALAE-DOI, KADORAS no Organijasaun internasional sira hanesan ILO, MERSY CORRPS.
Asaun ne’ebe ajensia no organijasaun non governamental sira halo nudar parserius governo,mak halo ligasaun ho governo lokal lider Komunitario sira hodi identifika area afeitadu gravidade risku ka estragus atu nune’e bele halo asaun ruma hodi responde ba situasaun ne’ebe povo hasoru.
Asaun ne’ebe mak ONG ka agensi sira halo mak hanesan :
Konstrusaun bareira ka Bronjong,Estrada, kuda Ai oan, konstrusaun dada be’e mos hadia sistema ne’ebe la funsiona hodi halo prevensaun no fo protesaun ba ambiente iha area ne’ebe afeitado husi dezastre naturais. Tamba ne’e koperasaun no kordenasaun entre governo lokal lideransa komunitario no parseiro importante sira hodi responde ba problemas ne’ebe komunidade sira hasoru liu-liu problrma sosial, saude, Edukasaun, Agrikultura, ekonomia no Imfraestrutura basica.
B. LIAN / DIALETU
Lian sai hanesan meio ida atu halo komunikasaun entre ema ida ho ema seluk tuir ida- idak nia dialetu lokal ka Lian Materna Exemplu Tokodede, Mambae no seluk-seluk tan ne’ebe iha nanis ona. komunidade Suku Luculai uza liu dialetu lokal tolu ne’ebe mensiona iha kraik.
Komunidade Suku Luculai uza lian ou dialetu lokal mak hanesan, tokodede, Mambae, no lian Nasional Tetun sira ne’e maka sai hanesan dialetu ba komunidade Suku Luculai hodi halo komunikasaun lor-loron.
C. KLIMA
Situasaun klima mosu husi factor natureza. Klima iha Suku Luculai fahe ba rua malirin no bailoron ne’ebe ema hanaran rai manas, Iha tempu pasadu klima rua ne’e mai tuir ida-idak nia tempu. Bai-bain udan tun iha fulan Outubru to’o fulan Marsu ho temperatura 18-21[18o-21o], bailoron ka rai manas iha fulan abril to’o fulan setembru ho nia temperature minimu centigradu 26-31[26o-31o]
Haktuir estrutura geografika Suku Luculai ne’ebe iha, geralmente desastre naturais afeta ba populasaun nia moris iha Suku. Haktuir relatoriu no dadus ne’ebe ami simu husi Suku sira ho mudansa klimatika no desastre naturais ne’ebe akontece mak hanesan ; Rai monu, rai hala’i, be maran ne’ebe afeta ba Aldeia hat [4] ne’e, maibe, Aldeia ne’ebe risku liu mak aldeia Metagou no Hunehei.
Kondisaun ida ne’e, ejiji koperasaun komponentes hotu-hotu atu servisu hamutuk liu husi enkontru regular PAM ho linhas Dirasaun [ASPA, KKM no KKL] hodi diskuti konaba Planu Asaun Anual nudar planu integradu hodi halo prevensaun no responde ba situasaun ne’ebe komunidade sira hasoru li-liu problema social no dessatre naturais.
- Tau iha planu investimentu desastre naturais no mudansa klimatika
- Planu investimentu iha area infrastructura liu-liu infrastructura basicas
- Hadia estrada ba Sukus ka Aldeias
- Barreira ba mota hodi salva guarda komunidade sira nia hela fatin
- Socializasaun ba komunidade konaba riskus husi desastre naturais
- Kuda fila fali ai-oan ka replantasaun
D. RELIGIÃO
Iha Suku Luculai hare husi parte Fiar espíritual nian iha kapela ida Santo Inacio ne’ebe pertence husi paroquia São João de Brito de Liquiaçá Suku Luculai maioria fiar ho religião katolik ho 99,9% no religião Protestante ho 0,1%.
Tuir dadus resenciamentu uma kain ne’ebe Membrus conselu Suku(MCS) hamutuk ho Funsiunarius Suku halo registu iha fulun Julho 2024 hatudu resultadu registu ho total populasaun 1.646 habitantes, husi numeru ne’e hatudu katak populasaun Suku Luculai maioria fiar ho religiaun katolika ne’ebe kompostu husi Aldeia 4 ho total populasaun 1.645 No minoria husi populasaun ne’ebe fiar ho religiaun Protestente ne’ebe existe iha aldeia Lebuana ho total populsaun 1 ho fiar Protestante, no balun mos sei fiar ba fatuk no ai ka fiar aninismu Dinamisme
Desenvolvimentu iha kontestu sociedade nia moris la hare deit desenvolvimentu iha aspeitu fisiku hanesan infrastrutura, recursos humanos, economiku no seluk tan, maibe desenvolvimentu hare mos iha aspeitu vida espiritual. Iha aspeitu espiritual mak povu ka sarani hala’o sira nia actividade religião ka fiar nian tuir religião ida-idak. Iha Sauco Luculai iha Centru pastoral ida mak Santo Inacio Loiola pertence husi Paroquia São João de brito de Liquica Diocesse Maliana. Iha Suku Luculai maioria populasaun fiar ba Religião Catolico. Iha Suku ida ne’e la ejisti religião oi-oin, mesmu ke balun ho legus ne’ebe minoria [oituan] maibe hala’o sira nia actividades tuir fiar ida-idak nian iha Capela. Desenvolvimentu iha aspeitu espiritual nian bele hare iha tabela 4 tuir mai:
Tabela 4 Desenvolvimentu iha aspeitu espiritual
| Religião | |||||
| No | Aldeia | Katolika | Protestante | Buda | Islamika |
| 1. | Natarae | 531 | 0 | 0 | 0 |
| 2. | Metagou | 393 | 0 | 0 | 0 |
| 3. | Lebuana | 330 | 0 | 0 | 0 |
| 4. | Hunehei | 391 | 0 | 0 | 0 |
| Total 4 | 1646 | ||||
Observasaun : Kapela iha Suku Luculai preciza halo rehabilitasaun tamba komunidade uza deit escola fatin nebe konstroi husi Storme Fundation tempu Emergesia nian iha tempu neba Professor sira uza hodi hanorin estudante sira, agora realmente comunidade ka kristaun sira uza actividades religiosa nian mesmu ke nia kondisaun ladun diak ona.
Figura 1: Kapela santo Inacio Loiola Luculai

Observasaun :
Iha Figura ne’e hatudu atividades relegiosa sarani sira iha Kapela Santo inacio Luculai.
Kapela ida ne’e, lokaliza iha Centru Pastoral Luculai ho kondisaun la dun diak. Durante ne’e funciona hodi hala’o atividades religiosa ba sarani sira husi Suku Luculai no Sucu Metagou Sorin balu liu-liu iha area bidarlete.
E. KULTURA NO UMA LISAN
Ita hatene katak Kultura mak ita nia identidade, tan ne’e Suku Luculai mos kaer metin nafatin valores kultural nian, moris tuir tradisaun no lisan ne’ebe hari’i desde tempu bei- ala sira nian. No gerasaun foun sira mos sei nafatin moris tuir tradisaun ne’ebe hari nanis ona husi bei- ala sira.
Suku Luculai mos hala’o atividade Kultural ne’ebe hanesan mos Suku sira seluk mak hanesan:
Sau Batar hanesan atividade ne’ebe sempre hala’o kada tinan depois de colheta batar ne’ebe komunidade sira kuda. Tuir fiar ne’ebe iha atividade sau batar hanesan actu de agradecimentu ba Maromak, no Matebian Bei-ala sira no natureza ba resultadu ne’ebe hetan. Wainhira uma lisan ida seidauk hala’o atividade Sau batar maka lia nain husi uma lisan ne’e seidauk bele han batar nurak/foun, no modo sira ne’ebe kuda iha to’os laran.
Kore metan hanesan atividade ida ne’ebe hala’o, iha kada uma lisan ida-idak hanesan aktu ida hodi hatudu katak uma lisan ida ne’e hakoi ona mate, no selu ona kole ba inan ho aman no matebian sira hotu.
Wainhira mane ida hakarak feto ida, nia sei hafolin feto ne’e liu husi barlaquedo ne’ebe feto ne’e nia inan aman husu hanesan: Karau, Bibi, Belak, Osan no tua tuir lisan ne’ebe iha, no sasan sira ne’e se fo ba parte feto nian no husi família mane nian mos sei fo fali animal Fahi ka sasan balun ba mane foun maibe depende ba lisan ida idak ni’an.
Atividade inagurasaun uma lisan, lia na’in husi uma lisan sei halibur feto san, uma-mane, no jerasun hotu -hotu ne’ebe partense ba uma lisan, ho objetivu husi inagurasaun uma lisan maka, atu halibur jerasaun hotu husi uma lisan ida-idak ni’an hodi konhese malu, no simu mos bua ho malus husi uma lisan hanesan matak malirin ba jerasaun hotu. No Kultura sira ne’e hatur nanis ona iha tempo vizavos sira to’o ohin loron mos gerasaun ba gerasaun sei nafatin banati tuir kultura ne’ebe bei-ala sira husik hela atu nafatin la’o tuir matadalan ne’ebe hatur nanis ona.
Tabela 5 :Lista Rekollamentu Uma Lisan
| Municipio | Postu Administrativu | Suku | Aldeia | Naran Uma Lisan | Total Uma Lisan |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Asdato Lacudato Uma | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Berbesi Laucala Gunutar | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Berbesi Laucala Soa Cabroda | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Berbesi Laucala soaLagana | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Bersama Mau Sama | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Colibere Mau Saca | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Laca Dou Mehahi | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Urlequi Boetalo | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Hunahei | Bercali | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Colibere Mau Saca | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Craelequi bercoli Papu | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Laca Meta colau | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Lequero mane monu | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Lequero Mantala | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Lequero Mane Mori | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Mau Meta Berhine Baucoli /Mane Tala | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Mehahi (Fatuk Ho Ahi) | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Lebuana | Berhitu mane Bo’ot | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Beisama | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Berleba | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Craelequi Bercoli Tanesu | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Cupan Ribalo | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Dasi hunu Caileba | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Goulolo | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Goulolo mantala | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Manu tasi | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Metagou | Sercoli Mau Coli sirlaca Titi Bau | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Natarae | Bersama Mau Sama Nacalema | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Natarae | Besama Luculai | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Natarae | Clesu Hou | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Natarae | Crae Lequi Bercoli cabroda | 1 |
| Likisa | Likisa | Luculai | Natarae | Crae lequi bercoli Maunalo | 1 |
III. ADMINISTRAÇÃO SUKU
Administração Suku funciona ho lideransa Xefe Suku ho Membros Concelho Suku [MCS] sira eleitu husi eleisaun lideransa komunitariu no Pessoal sekretaris Suku, ofisial finansas, Assuntu Sosial Suku, Administrasaun Suku rekruta liu husi Ministerio da Administração Estatal.
A. FUNCIONAMENTO SERVISU SUKU
Funsionamentu Servisu Conselho Suku ne’ebe lidera husi Chefe do Suku eleito husi povo husi eleisaun lideransa komunitariu no Pessoal Sekretaris Suku, Ofial Finansan Suku, Ofisial Assuntu Sosial, Ofissial Administrasaun Suku, ne’ebe rekruta liu husi Ministériu Administrasaun Estatal. Funcionamentu Administrasaun Suku atu garante apoiu Servisu nian liu husi fo atendementu recolha informações husi Xefe de Aldeias sira hodi relata ba Xefe do Suku hanesan Lider Maximu iha Suku hodi aprezenta ba Posto Administrativu no Administrasaun Municipio karik presiza dadus ruma, fo mos atendimentu ba komunidade tuir area ne’ebe funcionariu Administrasaun ida-idak assume nia kna’ar ba. Funcionamentu servisu Ofisial Apoio Suku hodi fo atendimentu ba komunidade hala’o iha Suku ida-idak.
a. Xefe Suku Eleitu [anterior no actual] husi tempu portugues too’ Ukun an
Iha tinan 2004 Governo halo eleisaun ba Xefe Suku atu nune’e Xefe Suku bele iha legitimidade hodi hala’o nia knar iha Suku. Xefe Suku eleitu iha tinan 2004 ba periodu tinan lima [5] 2004-2009 no Xefe Suku eleitu iha tinan 2009 ba periodu tinan nen [6] 2009-2016 bele hare Lei nú 9/2016 konaba Eleisaun Lideransa komunitario nia mandatu tinan [7] iha tabela 5,6,7, 8 ,9no10 tuir mai.
Tabela 6 : Xefe Suku Anterior iha Tempu Kolonial Português
| Nú | Suku | Xefe do Suku Eleitu | Periudu | OBS | |
| 1 | Luculai | Kapita Kraelaka | Tempu Português | ||
| 2 | Lagana Asu | ||||
| 3 | Bi-Lou | ||||
| 4 | Lagana Lema | ||||
| 5 | Angelos Lopes | ||||
| 6 | Mau krae | ||||
Tabela 7 : Xefe Suku Anterior Iha tempu Okupasaun Indonezia
| Nú | Suku | Xefe do Suku Eleitu | Periudu | OBS | |
| 1 | Luculai | Antonio lopes | Tempu Indonezia | ||
| 2 | Domingos Candido | ||||
| 3 | Sebastião Lopes da Cruz | ||||
| 4 | Marcelino de Jesus | ||||
| 5 | Delpin de Oliveira | ||||
| 6 | João da Silva Coreia | 1999 | 2004 | Tempu trnsisaun | |
Tabela –8 : Naran Xefe Suku anterior [Periodu ; 2004-2009]
| No. | Suku | Xefe Suku Eleitu | Pozisaun | Periodu | |
| 1. | Luculai | Augusto Lopes da silva | Xefe do Suku | 2004 | 2009 |
| 2. | Almeida da Silva | Xefe Aldeia | 2004 | 2009 | |
| 3. | Sebastião | Xefe Aldeia | 2004 | 2009 | |
| 4. | Crispim Lobato Goncalves | Xefe Aldeia | 2004 | 2009 | |
| 5. | Joaquim Barreito | Xefe Aldeia | 2004 | 2009 | |
Tabela – 9 : Naran Xefe Suku no xefe aldeia anterior [Periodu ; 2009-2016]
| No. | Suku | Xefe Suku Eleitu | Pozisaun | Periodu | |
| 1. | Luculai | Leonel da Silva Lopes | Xefe do Suku | 2009 | 2016 |
| 2. | Manuel Sampaio | Xefe Aldeia | 2009 | 2016 | |
| 3. | Pascual de Jesus | Xefe Aldeia | 2009 | 2016 | |
| 4. | Bendito Pereira da cruz | Xefe Aldeia | 2009 | 2016 | |
| 5. | Bendito Freitas | Xefe Aldeia | 2009 | 2016 | |
Observasaun :
Eleisaun Xefe Suku iha tinan 2009 baseia ba Decreto Lei No. 3/2009.
Iha segundu periodu eleisaun hala’o iha fulan Setembru 2009 mandatu ba tinan nen [6].
Iha eleisaun tinan 2009 Xefe Suku nain rua [2] Re-eleitu, tamba hetan nafatin fiar husi povu. Xefe Suku rua re-eleitu mak hanesan Xefe Suku Darulete no Xefe Suku Dato ne’ebe indika iha tabela leten.
Tabela – 10 : Naran Xefe Suku anterior [Periodu ; 2016-2023]
| No. | Suku | Xefe Suku Eleitu | Pozisaun | Periodu | Observasaun | |
| 1. | Luculai | Leonel da Silva Lopes | Xefe Suku | 2016 | 2023 | Re-eleitu |
| 2. | Elias de Jesus | Xefe Aldeia | 2016 | 2023 | – | |
| 3. | Boabentura Lopes da Cruz | Xefe Aldeia | 2016 | 2023 | – | |
| 4. | Bendito Pereira da cruz | Xefe Aldeia | 2016 | 2023 | Re-eleitu | |
| 5. | Hermenegildo Lopes de Oliveira | Xefe Aldeia | 2016 | 2023 | – | |
Tabela 11: Naran Xefe Suku Eleito 2023-2030
| No. | Suku | Xefe Suku Eleitu | Pozisaun | Periodu | Observasaun | |
| 1. | Luculai | Leonel da Silva Lopes | Xefe Suku | 2023 | 2030 | Re-eleitu |
| 2. | Orlando da Silva | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
| 3. | Benedito Fatima Soares | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
| 4. | Bendito Pereira da Cruz | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | Re-eleitu | |
| 5. | Celestino Lopes | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
b. Kompozisaun Estrutura Suku
Estrutura Suku kompostu husi Xefe Suku, Xefe Aldeia, MCS [Lia nain Joven Feto, Joven Mane]
- Xefe Suku : Eleitu husi povu
- Xefe de Aldeia : Eleitu husi povu
- Delegadu/a : Eleitu husi Povu
- Lia Nain, Joven Feto, Mane : Eleitu husi Membru Koncelu Suku
- Ofisial Apoio Suku nain 4 : Rekrutamentu
c. Total Membros Concelho Suku Eleitus
Total Membros Concelho Suku eleitus hamutuk 145 pessoas, kompostu husi; Xefe Suku, Xefe Aldeia, Joven Feto, Joven Mane, Lia Nain hanesan Membro Concelho Suku, exeptu sekretaris Suku, ofisial finansas, Assuntu Sosial Suku, Administrasaun Suku rekruta liu husi Ministerio da Administração Estatal. Kompozisaun no deskrisaun mak hanesan tuir mai ne’e :
Tabela – 12 : Total Membros Concelho Suku kada Aldeia
| No. | Suku | Xefe Suku no chefe aldeia eleitu Eleitu | Pozisaun | Periodu | Observasaun | |
| 1. | Luculai | Leonel da Silva Lopes | Xefe Suku | 2023 | 2030 | Re-eleitu |
| 2. | Orlando da Silva | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
| 3. | Benedito Fatima Soares | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
| 4. | Bendito Pereira da Cruz | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | Re-eleitu | |
| 5. | Celestino Lopes | Xefe Aldeia | 2023 | 2030 | – | |
| 6 | Anaclito dos santos Goncalves | Delegado | 2023 | 2030 | – | |
| 7 | Helena da cruz | Delegada | 2023 | 2030 | – | |
| 8 | Pascual de carvalho | Delegado | 2023 | 2030 | – | |
| 9 | Isabel Goncalves | Delegada | 2023 | 2030 | – | |
| 10 | Acacio dos Santos | Delegado | 2023 | 2030 | – | |
| 11 | Alexandrina alves | Delegada | 2023 | 2030 | – | |
| 12 | Jacob dos santos da Costa | Delegado | 2023 | 2030 | – | |
| 13 | Joanita dos santos pereira | Delegada | 2023 | 2030 | – | |
| 14 | Antonio da Cruz | Joven Mane | 2023 | 2030 | – | |
| 15 | Celina Soares Fatima | Joven Feto | 2023 | 2030 | – | |
| 16 | Augusto Lopes da Silva | Lia Nain | 2023 | 2030 | – | |
Tabela 13 :Lista Membros Conselho do Suku
| No | Naran | Habilitasaun Literária | Pozisaun | No.Kartaun Eleitor | No.Telefoni |
| 1 | Leonel da Silva Lopes | Secundária | Chefe do Suku | 355639 | |
| 2 | Orlando da Silva | Secundária | Chefe Aldeia Natarae | 729519 | |
| 3 | Benedito Fatima Soares | Pre- Secundária | Chefe Aldeia Metagou | 724458 | |
| 4 | Bendito Pereira da Cruz | Secundária | Chefe Ald.Lebuana | 355533 | |
| 5 | Celestino Lopes | Primária | Chefe Ald.Hunehei | ||
| 6 | Anaclito Goncalves Vidigal | Primária | Delegado Natarae | ||
| 7 | Helena da cruz | Primária | Delegada Natarae | ||
| 8 | Pascual de carvalho | Primária | Delegado Metagou | ||
| 9 | Isabel Goncalves | Primária | Delegada Metagou | ||
| 10 | Acacio dos Santos | Primária | Delegado Lebuana | ||
| 11 | Alexandrina alves | Primária | Delegada Lebuana | ||
| 12 | Jacob dos santos da Costa | Secundária | Delegado Hunehei | ||
| 13 | Joanita dos santos pereira | Secundária | Delegada Hunehei | 356392 | |
| 14 | Antonio da Cruz | Secundária | Rep.Joven Mane | ||
| 15 | Celina Soares Fatima | Secundária | Rep. Joven Feto | ||
| 16 | Augusto Lopes da Silva | Primária | Lia Nain Suku |
d. Ofisial Apoiu Suku [OAS]
Ofisial apoio Suku Iha tinan 2003 to’o 2024 Apoiu Administrasaun Suku iha deit ema nain ida mak ita bolu naran (PAS) Pessoal Apoiu Administrasaun Suku. Iha tinan 2024 estrutura Suku ejisti fali Ofisial Apoiu Suku (OAS), nain ha’at mak hanesan secretaria Suku, Administração Suku, finanças Suku, apoia Social Suku. (OAS) rekruta iha tinan 2024 liu husi Ministerio Administaração Estatal hodi koloka iha kada Suku ho ni-nia funsaun mak atu fo apoiu no fo atendimentu ba servisu Administrasaun Suku.
Politika Governo ba rekrutamentu Pessoal Apoiu Administrasaun Suku Governo halo hodi responde ba servisu secretaria administrasaun Suku liu-liu funcionamentu servisu mak hanesan halo korespondencias karta oficiais, halo relatoriu mensal, recenciamentu populasaun anual, regista inventariu ka asset Suku no halo relatoriu exekuta fundu Administrasaun Suku no Insentivu Membros Concelho Suku, halo konvite no hala’o servisu seluk tuir orientasaun Xefe Suku.
Servisu Administrasaun Suku mak hanesan:
1. Oficial Secretáriu Suku
2. Oficial Administrasaun Suku
3. Oficial Assuntu Social Suku
4. Oficial Finansas Suku
Tabela 14: Pessoal Apoiu Suku (OAS) ne’ebe destakadu iha Suku Luculai
| No | Nome | Posição | Nivel Educasaun | OBS |
| 1 | Juvito dos santos Lobato | Of. Secretáriu | Licenciatura | |
| 2 | Julieta Gonçalves | Of. Administrasaun | Secundáriu | |
| 3 | Zelia Sarmento | Of. Assunto Social | Secundáriu | |
| 4 | Josefina dos santos Pereira | Of. Finansas | Secundáriu |
B. ORGANIGRAMA SUKU

Observasun : Linha de Orientasaun_____________ Linha de Coordenaaun…………………..
C. ORSAMENTU SUKU
Atu fo apoiu ba actividades iha Suku hanesan servisu OAP Suku no atu insentiva Membros Concelho Suku, Governo aloka orsamentu anual ba Suku kompostu husi parte rua mak hanesan ;
a. Fundu Administrasaun Suku
Fundus Administrasaun Suku Luculai kada fulan tolu (3) $ 525.00 no inclui mos manutenção ba Xefe Suku nia motor kada fulan tolu (3) $ 150.00 no total Anual ba Ano Fiscal ne’ebe aloka iha Suku Luculai hamutuk $ 2. 100.00, No osan refere sei uza ba nesesidade bazika iha Suku ne’e rasik hanesan: Sosa suratahan Mutin, Sosa Tinta komputador, Hadia motor no kombustivel ba Xefe Suku nia Motor, Konsumu ba enkontru, no atende mos nesesidade basiku seluk ne’ebe Suku presiza.
b. Insentivo Membros Concelho Suku
Insentivu Membrus Konselhu Suku Luculai Anual ba Ano Fiskal 2024 ho valor Dozentos e sete Mil Novecentos Seissente Dolares Amerikanu ($ 207, 960.00) ho deskrisaun. Ho fundus refere Governu Aloka hodi selu Insentivu ba Xefe Suku, Xefe Aldeias, Delegado/a, Rep jove. Feto no Mane, No Ofisial Apoiu Suku nain ha’at (4): Alokasaun Suku Luculai nian bele hare iha Deskrisaun iha Tabela tuir mai:
Tabela 15-: Alokasaun Insentivu Membrus Konselho Suku no Ofisial Apoiu Suku Luculai
| Nú | Destina | Ttl | Descrisaun | Total Membru | Total Osan Mensal | Total suku Trimestral | Total Suku Anual | |
| 1 | Xefe Suku | 1 | Insentivu | 1 | $ 250.00 | $ 750.00 | $ 3.000 | |
| 2 | Xefe Aldeias | 4 | Insentivu | 4 | $ 150.00 | 1.800.00 | $ 7.200.00 | |
| 3 | Delegado/a | 4 | Insentivu | 8 | $ 40.00 | $ 960.00 | $ 3.920.00 | |
| $ 45.00 x 2 | $ 1.000.00 | |||||||
| 4 | Joven feto/Mane | 1 | Insentivu | 2 | $ 40.00 | $ 240.00 | $ 980.00 | |
| $ 45.00 x 2 | $ 250.00 | |||||||
| 5 | Lia Nain | 1 | Insentivu | 1 | $ 40.00 x 2 | $ 120.00 | $ 490.00 | |
| $ 45 x 2 | $ 125.00 | |||||||
| 6 | Senhas Prezensa | Xefe Suku | 2 | Senha Prezensa | 1 | $ | $ 25.00 x 2 | $ 50.00 |
| 7 | Xefe Aldeia | 4 | Senhas Prezensa | 4 | $ | $ 25.00 x 2 | $ 200.00 | |
| 8 | Ofisial Suku | Sekretariu Suku | 1 | Salario | 1 | $ 170.00 | $ 510.00 | $ 1.190.00 |
| 9 | Administrasaun | 1 | Salario | 1 | $ 150.00 | $ 450.00 | $ 1.050.00 | |
| 10 | Sosial | 1 | Salario | 1 | $ 150.00 | $ 450.00 | $ 1.050.00 | |
| 11 | Finanças | 1 | Salario | 1 | $ 150.00 | $ 450.00 | $ 1.050.00 | |
| Sub Total 1 | $ 1.140.00 | $ 7.155.00 | $ 20.180.00 | |||||
| 12 | Operacional | 1 | 1 | $ 125.00 | $ 375.00 | $ 1.500.00 | ||
| 13 | Manutensaun | 1 | 1 | $ 50.00 | $ 150.00 | $ 600.00 | ||
| Sub Total 2 | $ 175.00 | $ 525.00 | $ 2.100.00 | |||||
| Total= ttl 1 + ttl 2 | $ 1.315.00 | $ 7.655.00 | $ 22.280.00 | |||||
Obervasaun:
Alokasaun fundus Insentivu membrus Konselhu Suku no osan Operesional ne’ebe ami tau iha Tabela, bazeia ba relatorio kada Trimestral no Anual tuir osan ne’ebe Membrus Konselhu Suku no Ofisial sira simu inklui mos osan Fundus no operacional ne’ebe kada trimestral ne’ebe ami simu.
IV. DIRASAUN MUNICIPAL HALAO DEZENVOLVIMENTU IHA SUKU
Dezemvolvimento ne’ebe Suku Luculai iha hahu husi mandatu primeiru Governo Konstituisional tinan 2002 to’o ohin loron komesa tama to’o iha aldeia sira mak atinji iha area ne’ebe governo konsidera nudar area prioridades mak hanesan ; Iha area Educasaun, Saude, Agricultura e pescas, social, infrastrutura liu-liu infrastrutura basicas hanesan ; Be mos, estrada no electricidade.
A. INFRASTRUCTURA [INFRASTRUCTURA BASICAS]
Desenvolvimentu area infrastrutura la’o tuir politika nivel nacional hanesan investimentu ba estrada, pontes, murru, barreiras no eidficiu ka facilidades governo ho kategoria grande projeitu ho eskala orsamentu boot, kompetencia nivel nacional.
Area infrastrutura ho skala kiik koloka iha pakote PDD no PNDS. Iha mos programa ne’ebe governo kria liu husi Secretaria de Estado Politica Formação Professional e Emprego [SEPFOPE] ho projeitu tres [3] dólares no mão de obra ne’ebe implementa iha Suku laran ho intensaun atu hamos dalan no baletas no hodi fo rendimentu ba komunidade, nune’e mos implementasaun ba programa International Labour Organization [ILO] hodi hadia estradas iha areas rurais.
Infrastrutura basicas hanesan Estrada, Be-Mos no Electricidade sai prioridade Governo konsidera area prioritariu tamba liga ba povu nia moris. Tamba ne’e iha investimentu anual iha Planu Desenvolvimentu Integradu Municipio [PDID] no Planu Nacional Desenvolvimentu Suku [PNDS] tau prioridade nafatin. Implementasaun ba planu rua ne’e iha progresu maibe preciza fo atensaun nafatin iha futuru.
- Estradas
Estrada iha Sucu Luculai asesu ba Aldeia tolu [3] mak hanesan aldeia Natarae, Metagou no aldeia Lebuana no Aldeia Hunehei seidauk asesu ba estrada nune’e mos estrada husi Suku lucualai preciza fo atensaun makaas li-liu estrada husi area hunehei.
- Be e Mos
Baseia ba dadus husi Servisus Aguas e Saneamentu Municipiu Liquiça no BTL hatudu katak 95 % komunidade asesu ona be e mos, tamba, iha planu investimentu governo nian fo prioridade ba be’e mos no agencias internacional no nacional mos fo atensaun ba area ida ne’e, maibe problema be e mos sai preokupasaun ba komunidade li-liu iha area balun tamba seidauk asesu ba be’e mos. Observasaun no identifikasaun hatudu katak, aumentu populasaun no fator tesi ai arbiru fo impaktu no prejudika menus be’e mos ba komunidade, tamba ne’e preciza iha konciencia ema hotu nian no muda mentalidade komunidade atu labele tesi ai arbiru.
Iha planu investimentu PDID no PNDS konsidera nafatin prioridade tamba liga direta ho povu nia moris.
- Electricidade
Iha tinan 2013 implementasun programa Eletrika nasinal (PEN) projeitu
Implementasaun Programa Electrica Nacional [PEN] konaba projeitu monta ai-rin no instalasaun linha electrica ba Suku luculai hahu inplementa ona dada ahi aldeia Tolu mak hanesan: area Lebuana, natarae no aldeia Metagou, no Aldeia ida mak Sedauk asesu electricidade mak hanesan aldeia hunehei.
Governo hahu hari dadaun facilidades publicas hanesan ; Escola Basicas iha Suku, Postu de Saude Suku, loke estrada, be-mos no electricidade, dadus escola no saude.
Hare parte dezemvolvimentu Iha suku Luculai rasik mos hetan rehabilitasaun no konstrusaun husi Programa Nacional Dezenvolvimentu Suku (PNDS) no construção Centro Comuniário ida (1) Sede Suku no rehabilitasaun Estrada no be’e mos ba aldeia 3: mak hanesan Aldei Metagou, Lebuana, no Hunehei, ne’ebe ezekuta husi komunidade liu husi lideransa Suku no orsamentu la hanesan, Orsamentu ba rehabilitasaun no konstrusaun hare iha tabela 15 tuir mai.
Tabela 16: Rehabilitasaun no konstrusaun Estrada no be’e mo’os iha Aldeias
| No | Aldeias | Tinan | Rehabilitasaun | Konstrusaun | |
| 1 | Natatae | 2014 | Konstrusaun Be’e | ||
| 2 | Metagou | 2014 | Centrru kominitario Metagou ,konstrusaun Estrada | ||
| 3 | Lebuana | 2013 | Rehablitasaun Be’e mos | ||
| 4 | Hunehei | 2022 | Rehablitasaun be’e mos |
Desenvolvimentu iha area infrastruturas hodi rehabilita no halo konstrusaun ba facilidade fisicas hanesan ; Escola, klinika, estrada, ponte, electricidade implementa liu husi programa tolu [3] ne’ebe mak menciona tuir mai ne’e :
- Fundu Projeitu Komunitariu tinan 2007
- Planu Desenvolvimentu Desentralizadu [PDD] hahu tinan 2010
- Programa Nacional Desenvolvimentu Suku [PNDS] hahu 2013 nia progresu
- Planu Nacional Desenvolvimentu Suku [PNDS] hahu 2022-2024 nia progresu
Total orsamentu ba implementasaun projeitu tolu ne’e, bele no projeitu ne’ebe implementa no progressu ne’ebe implementa tuir Prioridade Komunitariu no Planu Investimentu Municipio ne’ebe elabora no konklui liu husi Komisaun Desenvolvimentu Sub Distrito Liquiça [KDSD] no Komisaun Desenvolvimentu Distrito [KDD]. Implementasaun ne’e la’o tuir politika no planu governo ne’ebe hatur iha Planu Estratejiku Desenvolvimentu Nacional nudar matadalan hodi atinji Objetivu Governo no Alvu Estadu mak povu nia moris diak.
Realidade hatudu katak, implementasaun ba planu tolu ne’e responde duni preokupasaun lideransa komunitariu no povu iha areas rurais, tamba iha area infrastrutura sira bele lori sira nia produtu mai fa’an iha merkadu hodi hetan osan atu sustenta sira nia familia no responde ba necessidades basicas loro-loron nian. Politika governo ba estabelecimentu Planu Desenvolvimentu Desentralizadu [PDD] iha tinan 2010, implementa ho nia matadalan hodi kria Komisaun Desenvolvimentu Municipio [KDD] no Komisaun Desenvolvimentu Sub Municipio [KDSD] hodi halo diskusaun iha nivel Suku lideransa komunitariu no komunidade hodi decidi priorida Suku no submete ba Posto Administrativo hodi elabora no hato’o ba Municipiu hodi diskuti liu husi Sorumutu Koordenasaun Desenvolvimento Municipio [SKDD] hodi aprova no ikus mai hato’o ba Nacional hodi aprova planu ne’e liu husi Sorumutu Koordenasaun Nacional [SKN]. Faze final ba processu implementasaun Planu Desenvolvimentu Desentralizadu hein alokasaun orsamentu governo ba planu refre hodi exekuta.
Observasaun :
Projeitu konstrusaun refere jere rasik husi komunidade no supervosiona husi KDD.
Politika Governo hodi implementa Planu Nacional Desenvolvimentu Suku ne’ebe implementa iha tinan 2013 nudar pasu ida ba desentralizasaun hodi hare kbit Lideransa Suku nian ba prosessu planeamentu no decidi prioridade no hanesan dalan ida hodi desenvolve mos Suku liu husi fundu PNDS. Implementasaun programa pilotu projeitu PNDS 1ª faze 2013 hatudu resultadu diak no sucessu tamba involvimentu ka participasaun komunidade iha processu ne’e boot teb-tebes, komunidade sente katak sira mak sai nain ba projeitu refere tamba sira mak halo planu, implementa no hanesan beneficiariu. Implementasaun programa pilotu projeitu PNDS 1ª faze 2013 bele hare iha tabela 16 tuir mai ne’e :
Tabela 17 : Fundu ba Desenvolvimentu Suku [PNDS] 1ͣ Faze 2013 [Pilotu]
| No | Suku | Total Fundus | Fundu Oper. | Fundu Infras. | Ttl Proj | Fundu Cada Proj. | Projeitu |
| Luculai | $ 45.000 | $ 5.500 | $ 39.500 | 2 | $19.318,23 | Cent.Comunitario Metagou | |
| $20.176,32 | Be-Mos Lebuana | ||||||
| – | Total | $ | – | – | – | – | – |
Observasaun :
Projeitu PNDS iha inicio 2013 implementa pilotu ba Suku Luculai ne’ebe hetan sucessu iha implementasaun
Komunidade kontente tebes ho politika governo ba implementasaun programa PNDS nian, tamba, bele desenvolve sira nia Suku no fo susesu no beneficiu ba komunidade.
Deskrisaun ba progressu desenvolvimentu iha Suku sira, bele hare iha Linhas Ministerias nian no tabela Planu Investimenetu Desenvolvimentu Municipio ne’ebe implementasaun ba areas educasaun, saude, infrastructura, agricultura e pescas no assuntu social.
B. EDUKASAUN
Tuir ita nia konstituisaun RDTL (Lei inan), iha artigu 59, husi pontu1 to’o 4 ne’ebe garante Direitu no Educação ba sidadaun hotu -hotu, no iha direitu hanesan ba oportunidade Escola.
Komunidade Suku Luculai rasik husi labarik Ensino Básico no Filial liu husi ensinu aprendizagem ne’ebe Manorin sira fo ba kanorin sira iha mos fasilidades hanesan: Escola, Livros Kadeira, meja inklui mos materiais idáticos ne’ebe Escola Persija.
Ita hotu-hotu hatene katak, Edukasaun mak hanesan Xavi ka area ida ne’ebe importante tebes hodi transforma ema Liu-liu ba ita nia oan sira, tamba liu husi Edukasaun mak bele prepara ba futuru jerasaun ne’ebe matenek hodi kontinua lori mudansa nasaun ba oin.
Escola EBF 1,2de Lucuali, ne’ebe agora daudaun estudante sira hala’o sira nia estudu hahu husi 1º ano to’o 6º ano nian iha Suku no iha Aldeia Lebuana iha mos Ecscola EBF 1,2 Lebuana ne’ebe estudante sira halao sira nia estudu hahu husi 1º ano to’o 3º ano.
Tabela 18: Escola ne’ebe Existe iha suku Luculai
| no | Naran Eskola | Naran Aldeia |
| 1 | Escola EBF 1,2 de Luculai | Natarae |
| 2 | Eskola EBF 1,2 de Lebuana | Lebuana |
Figura 2: Escola EBF 1,2 Luculai

Observasaun :
Komunidade Suku Luculai rasik husi labarik ensino Pré-Escolar to’o Ensino Básico liu husi ensinu aprendizagem ne’ebe Manorin sira fo ba Kanorin no iha mos fasilidades hanesan: Escola, Livros Karteiras, inklui mos materiais didáticos ne’ebe Escola iha.
Figura 3: Escola EBF 1,2Lebuana

Observasaun :
Komunidade Suku Luculai rasik husi labarik ensino Pré-Escolar to’o Ensino Básico liu husi ensinu aprendizagem ne’ebe Manorin sira fo ba Kanorin Sira no iha mos fasilidades hanesan: Escola, Livros Karteiras, inklui mos materiais didáticos ne’ebe Escola Persija.
C. SAÚDE
Povu Sucu Luculai hetan ona tratamentu saude ho facilidades ne’ebe iha no prezensa Pessoal saude hanesan infermeiru no parteira hodi fo atendimentu ba komunidade no labarik sira assesu ba estudus husi nivel encino basico to’o encino superior liu husi processu apredizagem ne’ebe professores sira fo no facilidades ne’ebe iha hanesan ; Escola, karteiras no livros.
Saude Inportante tebes ba populasaun asesu hodi halo tratamentu saude liu husi atendimentu sira, parteiras no infermeirus, Postu Saude iha Suku ne’e Direcção de Saude hala’o mos programa Servisu Integradu Saude Comunitaria [SISCA] ba komunidade iha Suku no Aldeia hodi nune’e bele hetan assistencia saude husi pesoal da saude. Atu nune’e inan isin rua sira bele hetan asesu ba tratamentu saude wainhira partus. Programa SISCA hala’o fulan ida (1)dala ida (1) no Mobile Clinika semana ida dala ida ou depende mos ba situasaun emergencia. Actividade SISCA konsentra iha Aldeia no bairos mak hanesan : ,Lebuana, natarae iha sede Suku Luculai. Total vizitantes ne’ebe visita iha programa SISCA iha variadade tuir situasaun ne’ebe pacientes hasoru.Suku luculai iha deit pesoal saude Nain rua maibe sira halo atendementu ba komunidade sira.
Figura 4: Hospital Suku Luculai

Observasaun :
Figura ne’e hatudu condição Posto Saúde Luculai ne’ebe ho kondição ne’ebe diak dadaun nee hetan apoio husi PDIM no Konstroi husi Kompañia RIZARA. No Posto Saúde ne’e rasik sei iha problema kona ba Pesoal de Saude nain ida deit la bele halo atendementu maximu ba komunidade sira nebe mai konsulta liu-liu Sala Parto ba inan isin rua sira kortina la iha tebes bainhira parteira sira halo atendimento ba inan isin rua sira bainhira partos.
D. AGRIKULTURA
Agrikultura no peskas Sektor ida ne’ebe importante tebes ba povo nia moris,liu-liu hadia povo nia moris liu husi areia agrikultura no peskas hodi hasae kresimentu ekonomiku povo nian, promove produtu lokais sira no peskas. Ita hotu hatene katak maioria populasaun moris ho vida agricultura, inklui mos populasaun Suku Luculai iha mos potêncialidade ba area agricultura hanesan: Café, batar, Ai-farina, Talas, Hudi, Nu, Saburaka, no produtu lokal seluk-seluk tan ne’ebe Suku ne’e iha. Hare ba realidade moris, komunidade Suku Luculai maioria moris ho vida agricultor, maibe produtu lokal ne’ebe komunidade sira iha seidauk koresponde no hetan atenção maximo hodi hasae produsaun ho kualidade di’ak hodi kompete iha nivel merkaduria.
E. EKONOMIA
Ekonomikamente povu hetan ona osan husi sira sira nia pordutu lokal mai merkadu, pensaun de martires no veteranos da libertasaun nacional, subsidiu ba terceira idade, no bolsa da mae,
F. SOLIDARIEDADE SOCIAL
Ministerio Solidadiedade Social ne’ebe trata ba assuntu social nudar setor importante ba povu nia moris alem de area agricultura, tamba inkluzaun social nudar area ida ne’ebe inklui aspeitu social seluk ne’ebe liga ba povu nia moris loro-loron. Atu trata ba assuntu social ne’e, ministerio destaka funcionariu ida iha Posto Administrativu Liquiça ho nia funsaun hanesan Animadora Social ho nia knar mak atu hare ba programa bolsa da mãe no programa sel-seluk ne’ebe ministerio ida ne’e orienta atu exekuta hodi responde situasaun social ne’ebe komunidade hasoru. Programa no politika ne’ebe ministerio ida ne’e trasa no exekuta fo ona atensuan maka’as komunidade nia moris iha base ho programa mak hanesan tuir mai ne’e :
- Pensaun dos Martires no Pensaun ba Veteranus da Luta da Libertação Nacional.
- Apoiu ba Vitima Desastre Naturais
- Apoiu ba familia Vulneraveis [Fos no uma ba kbit la’ek sira]Subsidiu Terceira Idade
- Bolsa da Mãe
- Apoiu kaisaun no carro funerariu hodi tula komunidade nia familia ne’ebe mate
Durante implementasaun programa husi Ministerio Solidadiedade Social buat lubuk ida kobre no responde dadaun ona povu nia situasaun iha area rural mak hanesan :
- Assuntu veteranos ; Pensaun ba mártires no veteranus da libertasaun nacional
- Bolsu estudu ba mártires sira nia oan.
- Assistencia Social : Subsidiu terceira idade, apoiu uma ba kbit laek ka vulneraveis, apoiu fos ba kbit laek ka vulneraveis, apoiu kaisaun ba familia ne’ebe mate no carro funerariu hodi tula mate
- Desastre Naturais : Atende kamunidade ne’ebe afetada husi Desastre Naturais hodi fo apoiu emergencia no apoiu rekuperasaun ba vitima.
- Assistencia no Protesaun Labarik : Fo asistencia no bolsa da familia ba labarik abandonadu ka inan kbit laek, fo protesaun ba labarik sira ne’ebe sai vitima husi violencia domestika no violencia seksual.
Durante implementasaun programa husi Ministerio Solidadiedade Social buat lubuk ida kobre no responde dadaun ona povu nia situasaun iha area rural mak hanesan :
- Assuntu veteranos ; Pensaun ba mártires no veteranus da libertasaun nacional
- Bolsu estudu ba mártires sira nia oan.
- Assistencia Social : Subsidiu terceira idade, apoiu uma ba kbit laek ka vulneraveis, apoiu fos ba kbit laek ka vulneraveis, apoiu kaisaun ba familia ne’ebe mate no carro funerariu hodi tula mate
- Desastre Naturais : Atende kamunidade ne’ebe afetada husi Desastre Naturais hodi fo apoiu emergencia no apoiu rekuperasaun ba vitima.
- Assistencia no Protesaun Labarik : Fo asistencia no bolsa da familia ba labarik abandonadu ka inan kbit laek, fo protesaun ba labarik sira ne’ebe sai vitima husi violencia domestika no violencia seksual.
Tabela 19 : Total Martires, Veteranus no Combatentes ne’ebe hetan Pensaun no Subsidiu Governo – Suku Luculai
| No | Pensaun/SubsidiVeteranus | Kategoria | Total | ||||
| MartiresSobreviv | Subsistencia 15-19 | Subsist. 8-14 | Inkapacidade Trabalho | Pecuniariu Unika | |||
| 1. | 1ª Faze 2012 | ||||||
| 2 | 2ª Faze 2013 | – | – | – | |||
| 3 | 3ª Faze 2014 | – | |||||
| Total | |||||||
Observasaun :
Dadus ne’e bele iha alterasaun baseia ba edital ne’ebe fo sai no bele iha mudanza li-liu iha dadus ; Martires, Subsistencia 8-14, Pecunariu Unika tamba reklamasaun no kontestasaun.
Tabela 20: Pagamentus Subsidiu Terceira Idade no Invalidus – Posto
Administrativo Liquiça tinan 2023-2024
| Subsidiu Governo | Terceira Idade | Bolsa da Mae | Invalides | Total | |
| Tinan | 2023-2024 | ||||
| 2024-2025 | |||||
Observasaun :
Dados 2024-2025 sei dauk halao Levantamento.
V. PROGRESU, DEZAFIUS, PROBLEMA, REKOMENDASAUN NO PLANU
A. PROGRESSU
- Rehablitasaun Estrada Aldeia 3 liga ba iha suco Metagou no suco Darulete
- Konstrusaun Eskola
- Kanalizasaun bee mos
- Konstrusaun posto Saude
B. DEZAFIOS
- Ponte la iha
- Menus profesor
- Menus pesoal saude
C. PROBLEMA
- Professor la subsiente
- Dapur la dun diak
- Be mos
- Biblioteka la iha
- Fatin ba Pre-eskolar
- Pesoal saude nain ida deit
- Fasilidade la dun kompletu
- Linha komunikasaun la iha
D. REKOMENDASAUN
- Presiza atu aumenta tan Profesor
- Presiza hari konstrusaun dapur
- Presiza kanaliza be mos
- Presiza hari biblioteka
- Presiza kopera ho komunidade hodi buka solusaun ba fatin hodi hari Pre-eskolar
- Presiza aumenta tan pesoal saude
- Presiza aumenta fasilidade saude
- Presiza hadia rede komunikasaun husi saude
E. PLANU
- Husu atu aumenta tan professor
- Konstrusaun dapur
- Kanaliza bee mos
- Hari biblioteka
- Kopera ho komunidade hodi buka solusaun ba fatin ka rai hodi konstrui pre-eskolar
- Husu atu aumenta tan pesoal saude
- Aumenta fasilidade saude
- Presisa hadia rede komunikasaun husi saude
- Presisa hari ponte