SERVISU MUNISIPÁL OBRAS PÚBLIKA E TRANSPORTE



PROFILE

Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publicas e Transporte

LIAN MAK LOKE

Ita hatudu agradese ba Maromak ne’ebé Kbiit Boot Liu Hotu nia oin, tanba liu husi ninia laran-di’ak no Bensaun sira, ami bele kompila no aprezenta Profile Dirasaun Servisu Munisipal Munisipiu Likisa.

Livru ida-ne’e kompila hanesan meiu ida atu fó imajen ida-ne’ebé klaru liu kona-ba devér sira, Funsaun, no papél estratéjiku Dirasaun Servisu Munisipal Munisipiu Likisa nian iha dezenvolvimentu Munisipiu, Empoderamentu komunidade, no hadi’a kualidade servisu públiku iha Munisipiu Likisa.

Dirasaun Servisu Munisipal Munisipiu Likisa nian iha kompromisu atu kontinua inovasaun hodi fornese servisu di’ak liu ba komunidade, hametin setór prioridade sira ba dezenvolvimentu, No mantein sustentabilidade ba dezenvolvimentu inkluzivu no sustentavel. Liuhusi perfíl ida-ne’e, Ami hein katak komunidade no parte sira ne’ebé iha relasaun bele komprende kle’an liu tan kona-ba Programa sira ne’ebé sei implementa daudaun, nune’e mós kontribuisaun husi Dirasaun Servisu Munisipal Munisipiu Likisa nian hodi realiza di’ak no progresu Nasional sira.

Ha’u hein katak livru ida-ne’e bele fó benefísiu ba parte hotu-hotu ne’ebé hakarak kontribui  Ba dezenvolvimentu Nasional liu-liu ba Munisipiu Likisa no sai hanesan matadalan ida atu estabelese kooperasaun di’ak liu iha futuru.

 Obrigadu ba imi-nia atensaun no apoiu.

Liquica, …. de Janeiro de 2025,

Eng. Jose Pereira da Costa

Diretor Dirasau Servisi Mun isipal Obras Públicas e Transporte


I. INTRODUSAUN

I.1  Antesedente

Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publicas no Transporte ka ho naran DSMOPT nudar Servisu Munisipal nian nebe Subordinadu hierarkiku no funsionalmente ba Prezidente Autoridade Munisipal no hala’o nia-nia atividade Iha área munisípiu nian, ezekuta polítika governu nian  iha área kompeténsia, nebe hatur ona iha Dec.Lei no 84/2023 de 23 de Novembro Qintu Alterasaun husi Dec. Lei No 3/2016 de 16 de Marsu konjunga ho Diploma Ministerial no 85/2023 de 29 de Dezembro

Kolabora no artikula Atividade ho servisu sira seluk husi Autoridade Munisipál atu promove ninia asaun unitaria, Integradu no koerente no Atividade ho Servisu Autoridade Munisipiu  sira ne’ebé la integra, iha dalan atu Promove buka no realiza interese públiku nian, Defeza direitu no interese legál Protesaun husi individuál no provizaun kualifikadu Bens no servisus públiku iha nivel lokál.

I.2  Istoria Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publicas no Transporte (DSMOPT)

  1. Hahu husi Governo Tranzisaun UNTAET Tinan 2000 too 2001 ho naran Divizaun Infraestruturas lidera husi Sr, Cristian Forkade Cidadaun Franca hamutuk ho Sr. Miguel da Cruz Ex. Diretor SAS (Falecido)maka hanesan fundador ka funsionario primeiro nebe toma konta area infraestruturas Tomak iha Munisipiu.
  2. Depois Tinan 2001 iha 9 de Setembro Distrito Liquica hetan funsionario Destakadus Sr. Claudino Mota ho Nivel tres (3), nebe maka haruka husi husi Ministerio Infraestruturas Central husi Dirasaun Edifikasaun e Habitasaun ho nia servisu toma konta ba Supervizaun Kontrusaun, Rehabilitasaun no Manutensaun ba Edificio Publico.
  3. Iha Tinan 2003 Ministerio Obras Publicas e Transporte Haruka tan Funsionario Destakadus Sr. Devi Emanuel dos Reis Fária de Sousa ho Nivel quarto (4) husi servisu Regional Estradas, Pontes e Controle de Cheias hanesan Supervisor hodi hare ba Konstrusaun, Rehabilitasaun no Manutensaun Estradas, Pontes no Controle de Cheias iha Area Distrito Liquica maibe tutela iha Ministerio Central.
  4. Iha Tinan 2006 Loke vaga Konkursu Publico ho Pozisaun hanesan Gestor, Ema Nebe toma konta ba Gestaun iha area Konstrusaun, Rehabilitasaun no Manutensaun ba Area Edifikasaun e Habitasaun ho kriteria tenke residensia iha Distrito.
  5. Tinan 2007 Rezultado Konkursu hodi aumenta tan Funcioanrio husi Dirasaun Edifikasaun e Habitasaun Sr. Flamiro Martins dos Santos hodi lidera Servisu Obras Publicas iha Munisipiu hodi informa ba Ministerio.
  6. Tinan 2009 aumenta tan Funsionario iha Distrito husi Dirasaun Edificasaun e Habitasaun Sr. Eusebio de Jesus da Costa Ximenes hanesan Assisten Supervisor.
  7. Iha Tinan 2013 Aumenta tan Funsionario iha Distrito husi Dirasaun Edificasaun e Habitasaun, Sra. Ana    (Falecida) knar hanesan Admnistrasaun.
  8. Iha Tinan 2014 Planu Ministerio das Obras Publicas Destaka Funsionario husi Dirasaun Nasional Estradas Pontes e Controle de Cheias hamutuk 7 Pessoas hamutuk ho Chefe Departementu no Oficial Financas.
  9. Tinan 2016 Governo hamosu Decreto lei no 3/2016 16 de Marco hodi Hamosu Delegasaun Kompetensia ba Munisipiu hodi hanaran DSMOPT ( Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publicas e Transporte ) ida nebe tutela direita ba iha Administrador Munisipiu. Signifika funsionario Obras Publicas nebe existe iha Munisipiu otomatikamente hanesan funsionario DSMOPT.

I.3  Dezenvolvimentu Departamentu

Hamutuk ho populasaun ne’ebé aumenta no dezenvolvimentu ekonómiku iha rejiaun ne’e, Departamentu Servisu Obras Publikas kontinua aumenta liu tan liuhusi aumenta unidade servisu no haluan knaar sira. Departamentu ida-ne’e agora kobre jestaun estrada, irrigasaun, drenajen no instalasaun públiku sira seluk.

I.4  Atinjimentu Departamentu nian

Buat importante balun ne’ebé hetan ona inklui hadi’a infraestrutura estrada nian ne’ebé liga aldeia oin-oin iha Likisa, harii ponte sira, no halakon projetu jestaun lixu sira iha área urbana sira.

I.5  Objectivo, Vizaun, Misaun no Valor Prinsipal

I.5.1 Objectivo Geral

katak sei konkretija mehi ema hotu nian katak to`o 2030 Timor leste sei sai husi Rendimentu Kiik ba Rendimentu Mediu as, ho populasaun nebe saudavel edukadu no seguru. Esperansa katak sei akontese duni liu-liu iha Munisipiu.

Objectivo Espesifiko maka harii no halo menutensaun ba infra-estrutura sira ne’ebé prinsipal no produtivu

I.5.2 Objectivo Espesifiku

  • Perfíl ida-ne’e ho objetivu atu fornese vizaun, misaun, knaar no programa sira ne’ebé hala’o husi Gabinete Servisu Obras Publikas Munisipiu Likisa. Ida ne’e hein katak sei klarifika papél edifísiu iha dezenvolvimentu rejionál no fó transparénsia ba públiku.
  • Objetivu husi perfíl ida-ne’e mak públiku jerál, governu lokál no parte interesada sira seluk ne’ebé relasiona ho dezenvolvimentu iha Munisipiu Likisa. Perfíl ida-ne’e ho objetivu atu hadi’a kompriensaun kona-ba atividade ajénsia nian no haforsa koordenasaun iha implementasaun programa dezenvolvimentu sira.

I.5.3  Vizaun

katak sei lori Dezemvolvimentu nebe diak no kualidade tuir prespektiva obras Publikas nian ba futuru nasaun nian nebe prospero liu husi hadiak Estrada, Ponte, Drainagem, Cemiterio Publico, Jardin Publico, Parke Historico no fasilidades publico sira seluk tuir kompetensia nebe hatur ba.

I.5.4  Misaun mak

  1. atu Asegura aplikasaun lejislasaun no implementasaun Polítika publika no programa governu nian iha área sira Servisu públiku, transporte no organizasaun Grupu populasaun.
  2. sei promove kontribuisaun ema hotu nian iha prosesu Dezemvolvimentu tomak inklui Grupu Feto no incluzaun ema ho Difisiente.
  3. Halao parseiro nebe diak no Sei fo prioridade ba parseiro Local sira iha prosesu Dezemvolvimentu local

I.6  Valor Prinsipal no Baze Legal

I.6.1  Valor Prinsipal Sira

*  Profisionalizmu

*  Transparensia

*  Kolaborasaun

*  Sustentabilidade.

I.6.2  Baze ba Juridiku

  1. PED, Planu Estratejiku Dezemvolvimentu 2011 – 2030
  2. Decreto Lei no 3/2016 16 de Marsu Nebe altera ona ba dala 5o
  3. Diploma Ministerial N.º 85 /2023 de 29 de Dezembro. Estabelecementuo do Servicos Municipais das Autoridades Municipais e Definicão das Respetivas Organização e Funcionamento

II. STRUTURA DIRASAUN SERVISU MUNISIPAL OBRAS PUBLICAS NO TRANSPORTE (DSMOPT)

II.1  Estrutura Dirasaun Nian

Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publikas Munisipiu Likisa lidera husi Diretor DSMOPT ne’ebé responsavel diretamente ba Presidente Autoridade Munisipiu Likisa.

Estrutura Dirasaun nian kompostu husi Departementu 4, ida-idak trata área espesífiku sira, hanesan

  1. Departementu Planeamentu Infraestruturas e Equipamentu
  2. Departementu Gestaun Ekipamentu
  3. Departementu Gestaun Ekipamentu
  4. Departementus Transporte

II.2 Organograma DSMOPT

II.3  Dever no Funsaun Diretor no Departementu 

II.3.a  Kompeténsia hirak jerál hosi Diretor Servisus Munisipais

  1. Diretor Servisus Munisipál nian maka responsável ba diresaun no ezekusaun téknika ba kompeténsia hirak iha Servisu Munisipál nebe nia maka dirije no iha departamentu hirak integra ba nia diresaun.
  2. Diretor Servisus Munisipál nian, iha Servisu Munisipál nebe nia maka diriji, sei hala’o kompeténsia hirak tuir mai:
  3. Submete ba despaxu Prezidente Autoridade Munisipál Munisipál nian, nebe hetan instrusaun no informasaun kona-ba assuntu hirak nebe depende ba desizaun Prezidente Autoridade Munisipál nian;
  4. Atu koordena iha elabora planu no orsamentu anuál sira iha ninia Servisu Munisipál no aprezenta planu no orsamentu ne’e ba Prezidente Autoridade Munisipál, hodi konsidera mos lejislasaun nebe vigora no orientasaun hirak fo-sai hosi Prezidente Autoridade;
  5. Atu koordena preparasaun no aprezenta relatóriu mensal no anual sira kona-ba atividade no kona-ba kontas sira, ba Prezidente Autoridade Munisipál;
  6. Diriji no supervisiona jestaun rekursus umanus, finanseirus no material hirak afeta ba ninia Servisu Munisipál sira, lejislasaun nebe vigora hela no orientasaun sira hosi Prezidente Autoridade Munisipál;
  7. Promove ezekusaun ba desizaun hirak hosi Prezidente Autoridade Munisipál nebe relasiona ho ninia Servisu Munisipál;
  8. Defini objetivu hirak kona-ba atuasaun iha ninia Servisu Munisipál, hodi haré mos ba objetivu hirak jerál nebe maka fiksa hosi Prezidente Autoridade Munisipál;
  9. Garante koordenasaun ba atividade no ba kualidade téknika hosi atividade hirak nebe depende ba nia;
  10. Assegura kumprimentu ba prazu hirak adekuadu ba efikásia hosi ninia atividade;
  11. Hala’o akompañamentu profisionál iha fatin servisu funsionáriu sira nian no fó ba sira koñesimentu no aptidaun profisionál hirak adekuadu atu hala’o servisu hirak inerente ba ninia postu servisu, nune’e mos prosedimentu hirak adekuadu liu atu aumenta kualidade servisu nebe nia atu presta;
  12. Habelas ba funsionáriu sira dokumentu hirak internu no norma hirak konaba prosedimentu hirak atu adopta hosi servisu sira, nune’e mos atu debate no estabelese asaun hirak atu hala’o hodi bele kumpri objetivu hirak ba Servisu Munisipál nian, atu nune’e bele garante empeñu no responsabilidade hosi parte funsionáriu sira nian;
  13. Identifika necessidade hirak espesífiku kona-ba formasaun ba funsionáriu sira nebe afeta ba servisu munisipál no propoin atu hala’o bebik formasaun hirak considera hanesan adekuada atu bele satisfaz necessidade hirak ne’e, maibe hodi la hakat liu direitu ba auto-formasaun;
  14. Halo kontrolu efektivu ba assiduidade, pontualidade no ba kumprimentu períodu normal servisu nian hosi parte funsionáriu nian sira iha ninia Servisu Munisipál;
  15. Promove integrasaun ba perspetiva jéneru nian iha hala’o instrumentu jestaun ba Autoridade Munisipál nian no iha instrumentu hirak kona-ba planeamentu munisipál;
  16. Hala’o servisu hirak seluk nebe nia superór fo ba nia maibe la sai knar dirijente seluk nian.

    II.3.b  Kompeténsia hirak jerál hosi Departementus Servisus Munisipais

    1. Titular ba knar xefia nian maka responsável ba orienta ezekusaun téknika ba kompeténsia hirak iha unidade organika ka funcional xefia nian.
    2. Kompete ba titular ba knar xefia nian:
    3. Submete ba despaxu dirijente nebe tuir hierarkia nia depende, hafoin hetan instrusaun no informasaun kona-ba assuntu hirak nebe depende ba desizaun dirijente ne’e nian;
    4. Atu koordena iha elabora planu no orsamentu anuál sira iha ninia unidade funsionál ka orgánika no aprezenta planu no orsamentu ne’e ba ninia superiór imediatu tuir hierarkia, hodi konsidera mos lejislasaun nebe vigora no orientasaun hirak fo-sai hosi superior ne’e;
    5. Atu koordena preparasaun no aprezenta relatóriu mensal no anual sira kona-ba atividade no kona-ba kontas sira, ba superior hierarkiku imediatu;
    6. Diriji no superviziona jestaun rekursus umanus, finanseirus no materiál hirak afeta ba ninia unidade orgánika ka funsional, tuir lejislasaun nebe vigora hela no orientasaun sira hosi ninia superiór hierárkiku imediatu;
    7. Promove ezekusaun ba desizaun hirak hosi superior hierárkiku nebe relasiona ho ninia unidade orgánika ka funsional;
    8. Defini objetivu hirak kona-ba atuasaun iha ninia unidade orgánika ka funsional, hodi haré mos ba objetivu hirak jerál nebe maka fiksa hosi ninia superior hierárkiku imediatu;
    9. Garante koordenasaun ba atividade no ba kualidade téknika hosi atividade hirak nebe depende ba nia;
    10. Assegura kumprimentu ba prazu hirak adekuadu ba efikásia hosi ninia atividade;
    11. Hala’o akompañamentu profisionál iha fatin servisu funsionáriu sira nian no fó ba sira koñesimentu no aptidaun profisionál hirak adekuadu atu hala’o servisu hirak inerente ba ninia postu servisu, nune’e mos prosedimentu hirak adekuadu liu atu aumenta kualidade servisu nebe nia atu presta;
    12. Habelas ba funsionáriu sira dokumentu hirak internu no norma hirak konaba prosedimentu hirak atu adopta hosi servisu sira, nune’e mos atu debate no esesklarese asaun hirak atu hala’o hodi bele kumpri objetivu hirak ba unidade orgánika ka funsionál, atu nune’e bele garante empeñu no responsabilidade hosi parte funsionáriu sira nian;
    13. Identifika necessidade hirak espesífiku kona-ba formasaun ba funsionáriu sira unidade orgánika ka funsionál nian no propoin atu hala’o bebik formasaun hirak konsidera hanesan adekuada atu belesatisfaz necessidade hirak ne’e, maibe hodi la hakat liu direitu ba auto-formasaun;
    14. Halo kontrolu efektivu ba assiduidade, pontualidade no ba kumprimentu períodu normal servisu nian hosi parte funsionáriu nian sira iha ninia unidade orgánika ka funsionál nian;
    15. Hala’o servisu hirak seluk nebe nia superiór fo ba nia maibe la sai knar xefia ka dirijente seluk nian.

II.3.c  Knar Espesifiku husi Departementu 4 iha DSMOPT nia Kompetensia.

  1. Departementu Planeamentu Infraestruturas e Equipamentu
  • Atu halibur no estuda informasaun apoiu nian kona-ba formulasaun proposta Planu Estrada Munisipiu, Planu Mobilidade no Planu Uniaun Aglomeradu Populasaun;
  • Formula no aprezenta ba Prezidente Autoridade Munisipiu proposta sira kona-ba Planu Estrada Munisipiu, Planu Mobilidade no Planu Signatura ba Aglomerasaun Populasaun;
  • Ezekuta Planu Estrada Munisipiu, Planu Mobilidade no Planu asinatura aglomerasaun populasaun nian, hafoin hetan aprovasaun husi membru Governu sira ne’ebé responsavel ba área Obras Publikas, Transporte no Komunikasaun;
  • Propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu atu loke prosedimentu aprovizionamentu ba ezekusaun obra sira-ne’e no ba prestasaun servisu sira ne’ebé presiza ba ezekusaun Planu Estrada Munisipiu nian, Planu Jornal da Republika Seria I, N.deg 49 D Sesta, 29 Dezembru 2023 pájina 16 Planu Mobilidade no asinatura ne’ebé membru Governu sira ne’ebé responsavel ba área Obras Publikas, Transporte no Komunikasaun sira aprova ona;
  • Kolabora ho Servisu Aprovizionamentu Munisipiu ba preparasaun espesifikasaun téknika sira ne’ebé tenke inklui iha dokumentu prosedimentu aprovizionamentu nian sira ba atribuisaun kontratu públiku sira ba ezekusaun obra sira, ba fornesimentu sasán sira ka ba prestasaun servisu sira ne’ebé presiza ba ezekusaun planu estrada munisípiu nian, planu mobilidade no planu asinatura sira ne’ebé membru Governu sira aprova ona responsavel ba área Obras Publikas nian,
  • Halo levantamentu topografiku ne’ebé presiza ba ezekusaun servisu sira ne’ebé hala’o liuhosi administrasaun direta Autoridade Munisipiu nian ka hala’o liuhosi kontratu públiku sira ba ezekusaun servisu sira;
  • Halo monitorizasaun no avaliasaun ba ezekusaun obra sira, fornesimentu sasán sira no prestasaun servisu sira ne’ebé Autoridade Munisipiu fó, tuir prosedimentu aprovizionamentu públiku nian, no prepara, ba submisaun ba Prezidente Autoridade Munisipiu, relatóriu avaliasaun sira ne’ebé hala’o ona;
  • Organiza no atualiza rejistu estrada sira ne’ebé eziste iha munisípiu;
  • Propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu atu loke prosedimentu aprovizionamentu ba ezekusaun obra sira, ba fornesimentu sasán no ba prestasaun servisu sira ne’ebé presiza ba:
      • Manutensaun ka reparasaun estrada;
      • Manutensaun ka hadi’a ponte to’o metru sanulu;
      • Instalasaun, manutensaun ka reparasaun ba estrada sira;
      • Instalasaun, manutensaun ka reparasaun ba pontu lightamentu públiku iha aglomerasaun populasaun;
      • Abertura estrada foun sira iha populasaun nia aglomerasaun;
      • Konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba peskadór sira iha aglomerasaun populasaun;
      • Konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba sistema drenajen bee-matan;
      • Konstrusaun, konservasaun no reparasaun ba fatuk-murak públiku sira;
      • konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba parku karreta públiku sira;
      • konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba parku no jardín sira iha sidade sira-nia laran;
      • Instalasaun, konservasaun no reparasaun ba plaque toponiku no númeru polísia edifísiu sira;
      • Instalasaun, konservasaun no reparasaun ba instalasaun públiku no mobiliariu estrada.

2. Departementu Gestaun Ekipamentu

a. Inspesa bei-beik estrada, estrada, estrada protesaun sira, estrada sira ne’ebé la’o-ain, ponte sira, ho naruk to’o metru sanulu, pontu lightamentu públiku, sinál, sinál toponiku, númeru polísia ba edifísiu sira ne’ebé eziste iha aglomerasaun urbana, ekipamentu koletivu no mobiliariu urbanu sira ne’ebé eziste iha munisípiu no prepara no aprezenta ba Prezidente Autoridade Munisipiu relatóriu sira kona-ba inspesaun sira ne’ebé hala’o;

b. Propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu atu loke prosedimentu aprovizionamentu ba ezekusaun obra sira, ba fornesimentu sasán no ba prestasaun servisu sira ne’ebé presiza ba:

            • Manutensaun ka reparasaun Estrada;
            • Manutensaun ka reparasaun ba ponte to’o metru sanulu;
            • Instalasaun, manutensaun ka reparasaun ba estrada sira;
            • Instalasaun, manutensaun ka reparasaun ba pontu lightamentu públiku iha aglomerasaun populasaun;
            • Abertura estrada foun sira iha populasaun nia aglomerasaun;
            • Konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba Trotoar sira iha aglomerasaun populasaun;
            • Konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba sistema drenajen bee-matan;
            • Konstrusaun, konservasaun no reparasaun ba fatuk-murak públiku sira;
            • konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba parku karreta públiku sira;
            • konstrusaun, manutensaun no reparasaun ba parku no jardín sira iha sidade sira-nia laran;
            • Instalasaun, konservasaun no reparasaun ba plaque toponiku no númeru polísia edifísiu sira;
            • Instalasaun, konservasaun no reparasaun ba instalasaun públiku no mobiliariu estrada.

c. Kolabora ho Servisu Aprovizionamentu Munisipiu ba preparasaun espesifikasaun téknika sira ne’ebé tenke inklui iha dokumentu prosedimentu aprovizionamentu nian sira ba atribuisaun kontratu públiku sira ba ezekusaun obra sira, ba fornesimentu sasán sira ka ba prestasaun servisu sira ba:

d. Jere parku karreta públiku sira;

e. Atu simu no analiza pedidu sira ba enserramentu temporáriu ba estrada, ponte, jardín, parku urbanu no estrada sira iha aglomerasaun populasaun nian no atu propoin desizaun sira-ne’e ba Prezidente Autoridade Munisipiu;

f. Atu simu no analiza pedidu sira kona-ba fatin sementáriu ba hakoi mate-isin sira no atu propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu desizaun sira kona-ba ne’e;

g. Atu simu no analiza pedidu sira ba transferénsia mate-isin sira-nian entre fatuk-murak sira no atu propoin ba Administrador Munisipiu desizaun sira-ne’e;

h. Halo asaun atu monitoriza kumprimentu ba regra organizasaun no jestaun ekipamentu sementáriu;

i. Kolabora ho Servisu Protesaun Sivil no Jestaun Dezastre Naturais Munisipiu nian ba estudu, dezenvolvimentu no formulasaun proposta sira kona-ba Planu Evakuasaun ba Edifisiu Publiku no Ekipamentu Koletivu iha Situasaun Emerjensia no Planu Munisipiu ba Prevensaun no Kombate Ahi Floresta;

j. Atu hala’o knaar sira seluk iha área servisu públiku, transporte no organizasaun aglomerasaun urbanu ne’ebé nesesáriu ba dezempeñu podér sira ne’ebé iha kompeténsia ba Autoridade Munisipiu ne’ebé determina husi nia no ne’ebé la iha kompeténsia ba órgaun ka servisu seluk husi Autoridade Munisipiu.

3. Departementu Organizasaun Gestaun Aglomerado Populasionais.

  1. Fornese alinhamentu no alkansa ba edifísiu sira;
  2. Identifika estrada munisípiu nian no fatin públiku sira seluk ne’ebé laiha nomeasaun toponiku; Jornal da Republika Serie I, N.deg 49 D Sesta, 29 Dezembru, pájina 2023 17.
  3. Organiza no atualiza rejistu toponimu munisípiu nian;
  4. Instalasaun, manutensaun, reparasaun no substituisaun ba plaque toponiku sira;
  5. Identifika edifísiu sira ne’ebé eziste iha munisípiu ne’ebé la hatudu númeru polísia;
  6. Instalasaun, manutensaun, reparasaun no troka sinál konstrusaun hatudu númeru polísia;
  7. Fornese apoiu tékniku no administrativu ba prosesu atribuisaun naran fatin;
  8. Atu simu no analiza pedidu sira ba instalasaun kualkér estrutura sira ne’ebé bele hasai iha fatin públiku no atu propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu desizaun sira-ne’e;
  9. Identifika rate sira ne’ebé lokaliza iha li’ur no sira ne’ebé responsavel ba konstrusaun no konservasaun;
  10. Identifika sira ne’ebé responsavel ba violasaun ba bandu sira ne’ebé prevee iha parágrafu 1 (e), (f), (g) no (h), parágrafu 2 (e), (f) no (g), tantu, artigu 5, parágrafu 1 (a), (e), (f) no (g), parágrafu 2 (b), (c), (d) no (f), artigu 6, hotu Dekretu-Lei no. 33/2008, loron 27 fulan-agostu, atu foti notifikasaun sira-ne’e.
  11. Atu hala’o knaar sira seluk iha área servisu públiku, transporte no organizasaun aglomerasaun urbanu ne’ebé nesesáriu ba dezempeñu podér sira ne’ebé iha kompeténsia ba Autoridade Munisipiu ne’ebé determina husi nia no ne’ebé la iha kompeténsia ba órgaun ka servisu seluk husi Autoridade Munisipiu.

  1. Departementus Transporte.
      • Receita, analiza no propoin ba Prezidente Autoridade Munisipiu desizaun sira kona-ba aplikasaun lisensa ba ezersísiu atividade transporte koletivu pasajeiru iha aglomerasaun populasaun nian laran;
      • Atu simu no analiza aplikasaun sira ba rejistu motór, motór no motór no propoin desizaun sira-ne’e ba Prezidente Autoridade Munisipiu;
      • Halo asaun atu monitoriza kumprimentu ba regra transporte koletivu pasajeiru sira-nian iha aglomerasaun populasaun nian laran no atu determina medida sira atu halakon krime sira ne’ebé deteta ona no atu promove seguransa ba kondutór no pasajeiru sira no seguransa estrada iha jeral;
      • Atu hala’o knaar sira seluk iha área servisu públiku, transporte no organizasaun aglomerasaun urbanu ne’ebé nesesáriu ba dezempeñu podér sira ne’ebé iha kompeténsia ba Autoridade Munisipiu ne’ebé determina husi nia no ne’ebé la iha kompeténsia ba órgaun ka servisu seluk husi Autoridade Munisipiu.

II.4   Programa, Sub Programa no Atividade

II.4.a  Programa

Programa Prinsipal maka hanesan Estradas no Pontes

II.4.b  Sub Programa

  1. Obras Publicas
  2. Transporte

II.4.c   Actividades maka hanesan

  1. Conservação e reparação de estradas, pontes, e sistemas de drenagem
  2. Gestão do pessoal das Obras Públicas
  3. Gestãos dos parques de estacionamento

II.5   Dezenvolvimentu Rekursus Humanus

Tinan-tinan, Dirasaun Servisu Munisipal Obras Publikas organiza formasaun no kapasitasaun ba ninia funsionáriu sira atu asegura sira-nia abilidade relevante ba dezenvolvimentu teknolojiku no nesesidade dezenvolvimentu nebe mai husi Ministerio Obras Publicas inclui mos mai husi parseiro sira.

II.6   Forsa Material

DSMOPT iha rekursu material nebe durante fo apoio servisu funsionario nian nebe sai asset ba Dirasaun maka hanesan :

  • Kareta Hilux 1
  • Motor Mega pro 3
  • Teodolit / Handlevel 1 komplit
  • GPS 2
  • Printer A3 iha 2
  • Printer A4 iha 2
  • Importante liu mak Ekipamentu Laboratorium.

II.7   Orsamentu no Finansiamentu

II.7.1    Fontes Orsamentais

Fonte prinsipál ba finansiamentu mai husi OGE (Orsamento Geral do Estado) Munisipiu Likisa no mós asisténsia husi governu sentrál no doadór internasionál sira ba projetu boot sira.

II.7.2   Jestaun Orsamental

Jestaun orsamentál hala’o ho maneira transparente no akontavel atu asegura katak fundu sira uza tuir nesesidade projetu nian no laiha deviasaun.

II.8    Parseiru no Kooperasaun

  1. Parseiru DSMOPT

Dirasaun Servisu Obras Publikas kolabora ho ajénsia governu oin-oin, hanesan Ministeriu Obras Publikas, nune’e mós setór privadu iha implementasaun projetu.

  1. Kooperasaun ho Ajensia sira seluk

DSMOPT ne’e mós mantein relasaun besik ho instituisaun internasionál sira ne’ebé fornese asisténsia téknika no finansiamentu ba projetu dezenvolvimentu infraestrutura iha Likisa.

  1. DEZAFIU, ESTRATEJIA NO KONKLUZAUN

 

III.1  Dezafiu sira ne’ebé hasoru

Dezafiu prinsipál balun ne’ebé DSMOPT hasoru mak hanesan limitasaun orsamentál, difikuldade iha aprovizionamentu materiál primeiru ba projetu sira, no dezafiu jeográfiku iha área sira ne’ebé difisil atu hetan asesu.

III. 2  Estratejia Dezenvolvimentu Ajensia

Atu responde ba dezafiu hirak-ne’e, Ajensia planeia atu hadi’a efisiénsia jestaun orsamentál, habelar kooperasaun ho setór privadu, no uza teknolojia hodi planeia no jere di’ak liu projetu sira.

III.3  Konkluzaun

3.1  Konkluzaun

Servisu Obras Publikas Munisipiu Likisa iha kompromisu atu realiza dezenvolvimentu infraestrutura ho kualidade ba komunidade no progresu rejionál sira-nian. Ho programa estruturadu sira, hein katak sei rezolve dezafiu sira ne’ebé eziste no kontinua dezenvolve.

3..2  Sugestaun

Servisu ne’e rekomenda atu kontinua inovasaun hodi uza teknolojia iha planeamentu no implementasaun projetu, nune’e mós atu mantein komunikasaun di’ak ho komunidade hodi hetan susesu husi programa sira ne’ebé eziste.

  1. DADUS PROJETU

IV.1   Lista Projetu Finansiamentu PID/PIM, hahu husi Tinan 2005 to`o 2013

Projetu Tinan 2005

dadus kompletu bele download formatu pdf iha kraik..!!


  • PROFILL-DSM-OBRAS-LOOS-arquivu-pdf-2024-2025.pdf pdf (8788kb) [ Descarregar ]

© 2025 Administração Município de Liquiçá